Skolas soma
2020./2021.m.g.
Nodarbība “Es saprotu literāro daiļdarbu caur mākslu”
12.oktobrī 3.-6.klases skolēniem programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros tika piedāvāta mācību nodarbība virtuālajā realitātē. Skolēni iepazina mākslu un literatūru, izmantojot virtuālās realitātes brilles un izbaudot kinoteātra atmosfēru.
“Virtuālā stunda bija ļoti interesanta. Kad uzvilkām brilles, iestājās tumsa un klusums. Bet, kad viss sāka darboties, klase iesaucās: “Oho!” Bijām pārsteigti, cik tas bija skaisti: viss lidoja, griezās.”
Andžejs Freimanis, 5.a kl.
“Man ļoti patika šī stunda. Redzēju puisīti Leo, kas cīnās par to, lai krāsas nepazūd. Pirmo reizi redzēju planētas tuvumā. Biju ļoti aizrāvusies un gribēju, lai šī stunda nebeidzas.”
Daniela Čistjakova, 5.a kl.
Izrāde 7.-9.klases jauniešiem “Gleznas ārpus rāmjiem”
15.oktobrī 7.-9.klases jaunieši noskatījās izrādi “Gleznas ārpus rāmjiem”. Iestudējumā aktieri Pāvels Griškovs, Artūrs Trukšs un Anna Nele Āboliņa vēstīja par sešiem glezniecības žanriem. Taču pats interesantākais bija tas, ka skatītāji uzzināja ne tikai par ievērojamiem māksliniekiem un gleznu tapšanu, bet gleznas izkāpa no rāmjiem visdažādākajās teātra formās, pārtopot par sešiem aizraujošiem stāstiem.
Birutas Baumanes portrets “Klaunu ģimene” aktierus rosināja atveidot klaunādi. Sadzīves žanru atklājot, Kārļa Miesnieka gleznas “Dienišķā maize” tēli, vienkārši lauku ļaudis, savas attiecības šķetināja baisā detektīvā. Arī Bruno Vasiļevska gleznā “Klusā daba” attēlotie priekšmeti izkāpa no rāmjiem un dzīvoja savu dzīvi. Viņi, gluži kā cilvēki, gribēja kļūt slaveni un repoja:
Lien ārā no neta -
Tu neesi nūģis!
Ir jāatrod lampa.
Savukārt Felicitas Pauļukas akta modeles Žannas pārdzīvojumi ārpus rāmjiem izskanēja bez vārdiem, tikai ar kustībām, dejā un Jēkaba Nīmaņa mūzikā atklājot mīlestības skaistumu un nepastāvību. Bet Vilhelma Purvīša ainava “Agrs pavasaris” čaloja aktieru vārdu spēlēs un dzejā, apliecinot, ka “sulu mēnesis ir vislabākais mēnesis gadā”, kad “gribas būt papardei zaļai, kas sapņo par savu ziedu”.
Izrādes noslēgumā aktieri aicināja iesaistīties laikmetīgās mākslas tapšanā: ikviens skatītājs drīkstēja novietot uz podesta kādu priekšmetu un radīt mākslas darbu.
Šī izrāde aicināja ne tikai iepazīties ar nacionālajiem dārgumiem. Lieliskais aktieru darbs rosināja uzdrīkstēties, meklēt savas pašizpausmes formas un atklāt iztēles neierobežotās iespējas.
2019./2020.m.g.
Programmas “Latvijas skolas soma” pasākums 5. – 6. klasēm
teātra izrāde “Sudraba slidas”.
10. decembrī Slokas pamatskolas 5.un 6. klašu skolēni devās Skolas Somas pasākumā , Nacionālajā teātrī apmeklējot izrādi “Sudraba slidas”, kuras pamatā ir amerikāņu rakstnieces Mērijas Meipsas-Dodžas slavenais romāns.
Luga stāsta par 19.gadsimta Holandi, taču neparasts ir fakts, ka 1865. gadā, kad romāns tika sarakstīts, Mērija Elizabete Meipsa-Dodža Holandē nemaz nebija bijusi. Tomēr tas nav traucējis rakstniecei radīt vienu no pazīstamākiem Ziemassvētku stāstiem.
Lugas sižets aizved skatītājus uz 19. gadsimta Holandi – tās aizsalušajiem kanāliem, pa kuriem bērni skrien ar slidām, vējdzirnavām un mājām, kurās mīt paēduši un laimīgi bērni. Tikai pašā pilsētiņas nomalē, pussabrucis un pelēks, slejas kāds trūcīgs namiņš, kurā dzīvo Grētele un Hanss. Tuvojas slidošanas sacensības, visiem bērniem ir slidas, izņemot viņus. Bet, izrādās, dzīve bagātos bērnus nebūt nav padarījusi skopus un ļaunus, un notiek brīnumi. Hanss tiek pie savām slidām, Grētele uzvar slidošanas sacensībās, tomēr vislielākais brīnums ir tas, ka Hansa un Grēteles tēvs atlabst pēc desmit gadu ilgas slimošanas. Viņa atmiņa atgriežas, un ģimene tiek pie reiz rūpīgi noslēptās naudas. Savukārt Hansam paveras iespēja nākotnē izrauties no nabadzības, mācoties medicīnu un kļūstot par doktora Bukmana mācekli.
Skolēnus pārsteidza skatuves iekārtojums ar mākslīgo ledu un fakts, ka aktieri tik labi protot slidot. Meitenes spēja novērtēt mākslinieces Annas Heinrihsones radītās 19.gs.holandiešu modes stilizācijas lugas tēlu kostīmos. Savukārt scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis skatuves noformējumā meistarīgi bija izmantojis holandiešu gleznotāja Pītera Brēgela un citu holandiešu vecmeistaru ziemas ainavu reprodukcijas, radot neatkārtojamu ziemas pasakas noskaņu.
Acīgākie atpazina lugas tēlu atveidotājos televīzijas seriālos redzētus aktierus- Egilu Melnbārdi, Indru Burkovsku, Ivaru Pugu un Eviju Krūzi ( Skulti). Izskanēja arī nožēla, ka šoreiz Hanss, diemžēl, nav Ainārs Ančevskis.
Skolēni dzīvoja līdzi lugas varoņu priekiem un bēdām, savukārt izrādes laimīgās beigas radīja neviltotu prieku un gandarījumu. Kad aplausi bija izskanējuši un aktieri skatuvi pametuši, ne viens vien uzdeva jautājumu : “ Uz kuru teātri iesim nākošreiz?”
“Par izrādi nebiju ļoti pārsteigta, taču ieteiktu uz to aiziet tiem, kas netic brīnumiem. Jo stāstā parādīts, ka brīnumi var notikt arī bez fejām un burvjiem.” Estere Felicita Žukovska, 5.a klase
“Izrādes stāsts mani uzrunāja ar to, ka ikvienam no mums ir iespēja kļūt labākam un saprotošākam. Tā mēs varētu rīkoties arī ikdienā, izpalīdzot tiem, kuriem tas ir nepieciešams.” Letīcija Grunte, 5.a klase
Zanda Ošiņa,
latviešu valodas un literatūras skolotāja.
